TĀ meitene

Pirmkārt, es pārāk nopietni uztveru to, ka tās tēmas par kurām es sākšu te (blogā) runāt drošvien būs tās par kurām man nāksies turpināt runāt, kas ir diezgan nē.
Otrkārt, tas man liek pārāk nopietni izvēlēties par ko rakstīt.
Treškārt, es centīšos tēmas visu laiku manīt, kas laikam nav gudri, jo noteiktā auditorija drošvien nebūs tik plaša kā mans intrešu loks, bet man ir diezgan vienalga.
Ceturtkārt, man liekas ļoti dīvaini cik ļoti cilvēki viens no otra iedvesmojas un, ja viens par kaut ko sāk runāt, drīz vien vēl kādam uzradīsies ideja to apspriest. Es pat nezinu, vai tas ir slikti? Drošvien nē, it īpaši, ja izsaka savas domas, nevis pārraksta/vēl vienu reizi pasaka to, ko iepreikšējais ir teicis. Tas ir tā kā diskusija, kurai atbildi neviens nekad nedzird, jo atbild kāds nezināmāks cilvēks, kurš ir izlasījis un sapratis, ka viņam par to pašu tēmu arī ir viedoklis. Tad nu neslēpšu vainīgos un runāšu par to pašu, ko nesen runāja (vai ko pieminēja) Natālija Knipše savā video - 'i'm not like other girls'.

Manuprāt, cilvēkus salīdzināt ar cilvēkiem no filmām ir tas pats, kas reklāmās, kurās produktus salīdzina ar "parastajiem" produktiem. Visi tie es nezinu "Vanish izmazgā labāk nekā parastais veļaspulveris!" Bet patiesībā jau tāda parastā veļaspulvera nav un tāpat arī nav "pasarsto" cilvēku un "TO" meiteņu (It girl - latviski izklausas kaut kā ne tā), jo gandrīz nekad nav meitenes, kurām patīk tikai tas, kas saucās meitenīgs - pēc iespējas "saldāku" puišu grupas, kafija, kas patiesībā ir piens ar cukuru, īsas kleitas un es pat vairs nezinu, kas ar pēc iespējas vairāk stereotipiem varētu būt aprakstīts par meiteni, drošvien puisis blakus, patīk, ka dāvina puķes, aaugsti papēži, maz smadzeņu un "Cosmopolitan"žurnāls, jo citus žurnālus es neatceros, vai arī jāskatās kāds ļoti paredzams seriāls un jāraud pie katras filmas. Protams, ir cilvēki, kas cenšas līdzināties šim nebūt ne apskaužamajam piemēram kādai vajadzētu būt meitenei, bet bez cenšanās nekam nebūt, tādu cilvēku nav. Vienkārši nav, jo katram ir sava pieredze un nekad nebūs tāds nekāds cilvēks.
Filmās tiek veidoti šie nekādie cilvēki, lai pastiprinātu to, cik īpašs ir galvenais/ie varonis/ņi un lai katrs skatītājs varētu atrast kādu varoni, kuram ir līdzīgs, lai filma viņam šķistu tuvāka. Un tādiem nekādiem varoņiem ir vairāk līdzinieku, jo cilvēki bieži vien sevi redz pārāk parastu un ikdienišķu. Kā arī tāpēc, ka ar pārlieku parastu cilvēku ir vieglāk sakrist rakstura īpašībām - viņiem to ir tik maz, ka skatītāji sevi salīdzinās ar tādām lietām kā vienādu ģimenes locekļu skaitu vai līdzīgu apģērbu, ko ikdienā nēsā. Galvenajos varoņos šādām īpašībām vienkārši nepievērš uzmanību.

Clem.