1999.gada izdotajā Svešvārdu vārdnīcā vārds "džentlmenis" ir raksturots kā "vīrietis, kas korekti izpilda un ievēro uzvedības un sadzīves normas". Vai patiešām "uzvedības un sadzīves normas" laikā, kad sievietes cenšas līdzināties vīriešiem, ir tādas kā palīdzēšana novilkt mēteli vai lietu pirkšana tikai tāpēc, lai sieviete būtu laimīga? Manuprāt, tās ir nevis normas, bet gan cenšanās izdabāt sievietēm, kuras pēc tam sāk čīkstēt, ka viņam mazāk maksā vai viņam ir mazāka iespēja tikt Saeimā. Ar to vēlos pateikt, ka nav vērts vainot vīriešus, ka dzīve lūk, esot vairāk piemērota viņiem, bet pašām savākties un izlemt, ko vēlieties - būt atbildīgai un patstāvīgai vai arī būt skaistai un klusēt, un saņemt tos nolāpītos, skaistos dārgakmeņus un puķes, ko vīrietis ir nopircis, kad viņam samaksāja vairāk par to pašu darbu.
Pēc manām domām šobrīd ir pārāk daudz sieviešu un meiteņu, kuras vēlas abas lietas un kuras iesaistās sieviešu tiesību organizācijās, bet tikmēr pārtiek no vīru naudas, jo, kāpēc vajadzētu strādāt, ja ir vīrs?
Ja teiksiet, ka sieviešu mērķis ir dzīvot tā kā viņas vēlas, nevis kā uzspiež vīrieši, tad piedodiet, atvainojiet, ja esiet mājsaimniece vai uzskatiet, ka būtu diezgan normāli tādai visu dzīvi būt. Aizejiet un pajautājiet saviem vīriem, vai viņi nevēlētos dzīvot mājās un neko nedarīt, kamēr jūs nodrošiniet viņus un viņi var atpūsties?
Īsumā viss, ko šodien gribēju pateikt, bet esmu pārliecināta, ka vēl kādu reizi atgriezīšos pie šī temata.
Clem.
No comments:
Post a Comment