505 & Latvija, lūdzu nē

HELP! SEARCHING FOR CLEM! un ne tikai

       Sprotot, ka man ir ko teikt un ka šādi popularitāti iegūt ir diezgan neiespējami, salīdzinot ar YouTube. Vēlos tur uztaisīt kanālu, bet tā kā man, pirmkārt, ir dzīve, un, otrkārt, nav nepieciešamās aparatūras, meklēju kādu, kurš man pievienotos un/vai palīdzētu iesākt kanālu.

       Nebūs gluži tas mainstream variants, bet gan anonimitāte un netradicionālas idejas, un cenšanās tikt pamanītiem. 

       Zinu, cik bezjēdzīgi un tukši šis izklausās, bet ceru uz jebkādu atbalstu, lai Latvijas blogi kļūtu daudzveidīgāki un publika ieraudzītu kaut ko vairāk par piemīlīgām sejiņām, kuru video lielākoties šobrīd ir vai nu reklāmu video ("pērc tajā veikalā un iegūsti atlaidi, izmantojot kodu...", "dodies uz tādu un tādu pasākumu" utml.) vai vlogiem, kuros pa lielam notiek viens un tas pats. Protams tā nav visiem, bet lielākajiem youtuberiem Latvijā noteikti (vai tie maz ir jūtuberi ar tik maz sekotājiem kā var iegūt, esot Latvijas tirgū?). 

      Kā jau mazā valstī ar vēl mazāku Youtube lietotāju skaitu, populāri kļūst gandrīz vienīgi mainstream video filmētāji, kuri pa lielam stāsta un dara to pašu, kas jau reizi ir bijis kādam lielākam jūtuberim, jo tas saprotams ir, pirmkārt, vieglāk, otrkārt, noteikti kāds noskatīsies, bet uz skatuves vajadzētu parādīties arī kādam individuālajam medijam(vai mēdijam) ar savu skatījumu, nevis tikai tekstiem "bērni, dzert ir slikti" un "ja smēķēsiet, mirsiet"(ja lol sure uzreiz pēc pirmā dūma vai pirmās domas par narkotikām (zāle šoreiz laikam tiek pieskaitīta pie tām, lai gan no tās nomirt ir neiespējami). Es saprotu, ka izvēlēties internetā aktīvus cilvēkus, lai reklamētu savu preci ir izdevīgi (lēti un sadzirdēs daudzi), bet lūdzu nedariet to tik uzkrītoši, un dariet to tā, lai citi noticētu - teksti "tas ir slikti" un "tas ir labi" pārāk ļoti atgādina Ziemeļkorejā esošo sistēmu (ja esat redzējuši filmu Saules staros, tad sapratīsiet. Ja neesat - noskatieiies, man patika), kurā to vien dara kā iestāsta cilvēkiem, ka vadonis - tas ir labi, citas valstis - tas ir ļoti slikti. Un, ja tas netiek praktizēts diendienā kopš 2 gadu vecuma - tas par laimi nestrādā.

     Vienkārši vēlos ieviest kaut ko jaunu un paskaidrojošu, nevis novazātu un ikdienišķu. Kļūt dažādākiem.

    Lūdzu rakstiet pilnīgi jebko man - Klementīnei Krastiņai - šeit, facebookā, draugos, uz ēpastu.

Clem.

"labdien, kur tu vēlies mirt?" jeb atzīmes kā valsis: viens div' trīs četri viens div' trīs četri....

Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, Rīgas Valsts 2.ģimnāzija vai arī Rīgas Valsts 3.ģimnāzija?

Parasti 1. ir atsevišķi - Latvijas labākā skola blah blah blah...
Bet, kur labāk mācīties, ja netiec vai negribi mācīties pirmajā, iet uz 2. vai 3.?
Manuprāt, es esmu viens no tiem retajiem cilvēkiem, kuri vispār var par šo runāt, jo esmu mācījusies abās, tāpēc nevienu no viņām pārlieku neslavēšu.

Rīgas Valsts 3.ģimnāzija ir skola ar labākiem eksāmenu rezultātiem un direktoru, kurš to ļoti labi apzinās, tāpēc, mācoties šajā skolā, pirmais, ko iemācīsieties (vai arī dzirdēsiet tik daudz, ka sāks palikt slikti) - Rīgas Valsts 3.ģimnāzija ir labāka par Rīgas Valsts 2.ģimnāziju un ir labākā Valsts ģimnāzija Vecrīgā (starpcitu arī vienīgā). Direktors nav vienīgais, kas to jums atgādinās uz katra soļa - daudziem skolotājiem arī ļoti patīk ar to atgādināt, ka nosaukumā nav pateikts skolu reitings.

Pa lielam, atšķirība starp skolām ir vienīgi tajā, ka 2.ģimnāzijā līmeni cenšas noturēt visos priekšmetos - skolai ir iespaidīgs koris, ģeogrāfiju māca tā, ka līmeni zina visa Rīga utml. - turpretī 3.ģimnāzija spiež un eksāmeniem - pārcelšanas eksāmens matemātikā ir katru gadu un klāt ir vēl kādā priekšmetā, jo skola uzsver savu līmeni matemātikā. 2.ģimnāzijā pārcelšanas eksāmeni ir divos dažādos priekšmetos, kas neatkārtojas.

Par dzīvi skolā bez mācībām man ir grūti spriest, jo tas, manuprāt, ir vairāk atkarīgs no vecuma, nevis mājas, kurā pavadi 7 stundas (starpcitu, ļoti labi var just to, ka 2.ģimnāzijā stundas sākas un beidzas mazliet vēlāk kā 1. vai 3.). Bet, ja ieejot 3. pirmais, ko jums patieks ir "esam labāki par 2.", 2. pirmais, ko dzirdēju bija jautājums ''vai otrajā ģimnāzijā tikai mācās? nē, mēs svinam".

Ja kādam šķiet, ka mācībām centrā vai Vecrīgā ir liela izvēle vietām. kur ēst, tad tas ir ļoti nepareizi. Viss ir paredzēts bagātiem cilvēkiem ar daudz lieku laiku vai tūristiem. Izņemot Rokkafejnīcu un Olimpiju.

Pēdējā lieta, ko vēlos pateikt - 3.ģimnāzijā ir labāki novirzieni, bet 2. - skolotāji. Piemēram, 3.ģimnāzijā var krievu valodas vietā mācīties spāņu vai franču un ir mazāk obligātie fakultatīvi, kas 2. ir izteikti.

Bet, ja jūs vēlieties sekmīgas atzīmes, skolotājas, kas nepārmet par sešiniekiem un dzīvi - neejiet uz Valsts ģimnāziju. Tāpat kā gandrīz neviens smēķētājs neiesaka smēķēt, reti kurš ģimnāzists iesaka mācīties ģimnāzijā.

Tomēr ģimnāzijas nodrošina normālu eksāmena atzīmi arī mirstot gandrīz neko nedarot.

Clem.

P.S. Nomainīju skolas tikai tāpēc, ka man likās, ka manā dzīvē ir pārāk liela rutīna, nevis tāpēc, ka kāda no viņām būtu labāka vai sliktāka.

Džentlmeņi ir seksisms / woMen lives matters

Nereti tiek runāts par to, cik dzīve ir netasnīga pret sievietēm, cik ļoti diskriminē sievietes un kā atšķiras ienākumi pēc tā kāds ir dzimums. Nekritizēšu tos, kuri tā uzskata, jo pa lielam es tam visam piekrītu, BET, ja sievietes vēlas, lai pret viņām izturas kā pret vīriešiem vai gan pret sievietēm, gan vīriešiem izturas kā pret cilvēkiem  viņām  mums pašām vajadzētu saprast, ka ir jāatsakās no dažādām lietām kā piemēram uzskata, ka attiecības vajag uzsākt vīrietim, ka vīrietim viss ir jāizmaksā, ka ir jādāvina puķes un jānēsā uz rokām. Jo attieksme pret visiem cilvēkiem vienādi ikvienam dod arī pienākumus, nevis tikai labumu.
1999.gada izdotajā Svešvārdu vārdnīcā vārds "džentlmenis" ir raksturots kā "vīrietis, kas korekti izpilda un ievēro uzvedības un sadzīves normas". Vai patiešām "uzvedības un sadzīves normas" laikā, kad sievietes cenšas līdzināties vīriešiem, ir tādas kā palīdzēšana novilkt mēteli vai lietu pirkšana tikai tāpēc, lai sieviete būtu laimīga? Manuprāt, tās ir nevis normas, bet gan cenšanās izdabāt sievietēm, kuras pēc tam sāk čīkstēt, ka viņam mazāk maksā vai viņam ir mazāka iespēja tikt Saeimā. Ar to vēlos pateikt, ka nav vērts vainot vīriešus, ka dzīve lūk, esot vairāk piemērota viņiem, bet pašām savākties un izlemt, ko vēlieties - būt atbildīgai un patstāvīgai vai arī būt skaistai un klusēt, un saņemt tos nolāpītos, skaistos dārgakmeņus un puķes, ko vīrietis ir nopircis, kad viņam samaksāja vairāk par to pašu darbu.
Pēc manām domām šobrīd ir pārāk daudz sieviešu un meiteņu, kuras vēlas abas lietas un kuras iesaistās sieviešu tiesību organizācijās, bet tikmēr pārtiek no vīru naudas, jo, kāpēc vajadzētu strādāt, ja ir vīrs?
Ja teiksiet, ka sieviešu mērķis ir dzīvot tā kā viņas vēlas, nevis kā uzspiež vīrieši, tad piedodiet, atvainojiet, ja esiet mājsaimniece vai uzskatiet, ka būtu diezgan normāli tādai visu dzīvi būt. Aizejiet un pajautājiet saviem vīriem, vai viņi nevēlētos dzīvot mājās un neko nedarīt, kamēr jūs nodrošiniet viņus un viņi var atpūsties?
Īsumā viss, ko šodien gribēju pateikt, bet esmu pārliecināta, ka vēl kādu reizi atgriezīšos pie šī temata.
Clem.

TĀ meitene

Pirmkārt, es pārāk nopietni uztveru to, ka tās tēmas par kurām es sākšu te (blogā) runāt drošvien būs tās par kurām man nāksies turpināt runāt, kas ir diezgan nē.
Otrkārt, tas man liek pārāk nopietni izvēlēties par ko rakstīt.
Treškārt, es centīšos tēmas visu laiku manīt, kas laikam nav gudri, jo noteiktā auditorija drošvien nebūs tik plaša kā mans intrešu loks, bet man ir diezgan vienalga.
Ceturtkārt, man liekas ļoti dīvaini cik ļoti cilvēki viens no otra iedvesmojas un, ja viens par kaut ko sāk runāt, drīz vien vēl kādam uzradīsies ideja to apspriest. Es pat nezinu, vai tas ir slikti? Drošvien nē, it īpaši, ja izsaka savas domas, nevis pārraksta/vēl vienu reizi pasaka to, ko iepreikšējais ir teicis. Tas ir tā kā diskusija, kurai atbildi neviens nekad nedzird, jo atbild kāds nezināmāks cilvēks, kurš ir izlasījis un sapratis, ka viņam par to pašu tēmu arī ir viedoklis. Tad nu neslēpšu vainīgos un runāšu par to pašu, ko nesen runāja (vai ko pieminēja) Natālija Knipše savā video - 'i'm not like other girls'.

Manuprāt, cilvēkus salīdzināt ar cilvēkiem no filmām ir tas pats, kas reklāmās, kurās produktus salīdzina ar "parastajiem" produktiem. Visi tie es nezinu "Vanish izmazgā labāk nekā parastais veļaspulveris!" Bet patiesībā jau tāda parastā veļaspulvera nav un tāpat arī nav "pasarsto" cilvēku un "TO" meiteņu (It girl - latviski izklausas kaut kā ne tā), jo gandrīz nekad nav meitenes, kurām patīk tikai tas, kas saucās meitenīgs - pēc iespējas "saldāku" puišu grupas, kafija, kas patiesībā ir piens ar cukuru, īsas kleitas un es pat vairs nezinu, kas ar pēc iespējas vairāk stereotipiem varētu būt aprakstīts par meiteni, drošvien puisis blakus, patīk, ka dāvina puķes, aaugsti papēži, maz smadzeņu un "Cosmopolitan"žurnāls, jo citus žurnālus es neatceros, vai arī jāskatās kāds ļoti paredzams seriāls un jāraud pie katras filmas. Protams, ir cilvēki, kas cenšas līdzināties šim nebūt ne apskaužamajam piemēram kādai vajadzētu būt meitenei, bet bez cenšanās nekam nebūt, tādu cilvēku nav. Vienkārši nav, jo katram ir sava pieredze un nekad nebūs tāds nekāds cilvēks.
Filmās tiek veidoti šie nekādie cilvēki, lai pastiprinātu to, cik īpašs ir galvenais/ie varonis/ņi un lai katrs skatītājs varētu atrast kādu varoni, kuram ir līdzīgs, lai filma viņam šķistu tuvāka. Un tādiem nekādiem varoņiem ir vairāk līdzinieku, jo cilvēki bieži vien sevi redz pārāk parastu un ikdienišķu. Kā arī tāpēc, ka ar pārlieku parastu cilvēku ir vieglāk sakrist rakstura īpašībām - viņiem to ir tik maz, ka skatītāji sevi salīdzinās ar tādām lietām kā vienādu ģimenes locekļu skaitu vai līdzīgu apģērbu, ko ikdienā nēsā. Galvenajos varoņos šādām īpašībām vienkārši nepievērš uzmanību.

Clem.

Tiem, kuriem brīvlaiks nesākas pēc 22 dienām

Tā kā atceros savu satraukumu par eksāmeniem sākumskolā un pamatskolā, visiem, kas šogad rakstīs, vienalga 3., 6. vai 9.klasē, jo uztraukums, būsim reāli ir visiem, gribēju pateikt, ka:

1. ir jānomierinās, jo pēc eksāmeniem būsiet pārsteigti un nesapratīsiet par ko iepriekš tā satraucāties, tāpēc ka tas nav tik traki kā skolotāji sludina un 3. un 6.klasē nav iespējams tos nenolikt;
2. vajag saprast, cik patiesībā maza nozīme ir šiem darbiem, protams ir jābūt sekmīgām atzīmēm, bet viss pārējais nav no svara. Tāpat pēc 9.klases eksāmeniem gandrīz neviens neņem vidusskolā, jo, pirmkārt, "lielajās" skolās ir iestājeksāmeni un, zinot, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās un daudzas skolas ver ciet, par Valsts ģimnāzijās, labi meklējot, var atrast tukšas vietas;
3. skolotāji jau tā ir nodarbinājuši visus ar 1000 darbiem katrā priekšmetā, ka nav jāuztraucās, ka būsi par maz sagatavojies, jo tā tas nenotiek;
4. kādā brīdī visiem paliks pohuj mazliet vairāk vienalga
5. jāatcerās paņemt ID karti vai pasi, jo, ja eksāmenu vada skolotāja, kura klasi nepazīst, ļoti iespējams paprasīs pierādīt, ka tu esi tu;
6. jācer, ka eksāmenus vadīs normāli skolotāji;
7. pirms eksāmena kārtīgi jāpamostās, pimēram, jāizdzer kafija, jāpaskrien, jo cilvēka smadzenes no rītiem tik labi nedarbojas

Un tagad labās lietas, kas ir 9.klasē, kuras tev noteikti ir jānovērtē:

1. mēnesi(labi pusi mēneša) var nedarīt neko vai arī cītīgi mācīties - kā kuram labāk patīk - un tas ir tieši pirms vasaras, tāpēc ir ļoti labs laiks;
2. jāceļas no rīta, lai ietu uz skolu;
3. citi skolotāji apzinās, ka 9.klasei ir eksāmeni, tāpēc citos priekšmetos viss ir pa mierīgo;
4. būs izlaidums, tātad būs puķes un/vai dāvanas un drošvien arī afterpārtijs uz vecāku rēķina, jo tā nav kura katra piektdienas ballīte

Tomēr šis nenozīmē, ka nekas nav jāmācās. Tad nu padomi kā mācīties, ja negribi tikai visu lasīt. Nav nekas īpaši patīkams, tomēr labāk par grāmatas pārlasīšanu:

1. domu kartes vēsturē, kurās liec visu, ko vari par noteikto laika periodu vai notikumu. Pietiks ar A4 no vienas puses. Manas sastāv no galvenajiem notikumiem un gadiem (ja tas ir noteiktā teritorijā, malā ir pierakstīti paši svarīgākie notikumi vispār pasaulē), jēdzieniem, personībām, kartēm  un bieži vien vēl kaut kā mazliet;
2. izmanto "Špikeris" grāmatas un "Pirms eksāmena" darba burtnīcas, kā arī jebkāda vēstures grāmata ar hronoloģiskiem visiem notikumiem, personām un jēdzieniem. Ja nekas nav mājās, apskaties Zvaigznes outletā (starp GC un Brīvības pieminekli uz Vaļņu ielas) vai Valters un Rapa, kurš atrodas blakus trasmvajpieturai pie Nacionālās Operas, pagrabā
3. ej uz konsultācijām, kas ir brīvajās dienās

Drošvien vēl daudz ko piemirsu, bet tas aptuveni ir viss.

Clem.

P.S. Ja kaut ko vēlies raksti facebook vai draugos - Klementīne Krastiņa. Un atceries, ka nav jāiztraucās. Veiksmi!
P.P.S. Labprāt komentāros dzirdētu jūsu viedokli par maniem padomiem no tiem, kam eksāmeni jau ir bijuši, un vēl papildinājumi manis teiktajam.